Dore

15 gadu vecumā, pirms 30 gadiem sāku interisēties par bitēm. Sāku ar vecu guļstropu, tad iegādājos dažus latvijas stāvstropus, tad pastrādāju ar latvijas pārvadājamo stropu, tad iepazinos ar norvēģu stropu, tad sāku interesēties par bluķa stropu, kuru veiksmīgi uzstādīju pirms gada. Katram no šiem stropu veidiem ir savi plusi un savi mīnusi. Un šie plusi un mīnusi ir mainīgi, ziemošanai vieni, medus ražošanai citi, ērtībai vēl citi, bet bitēm patīk pavisam citi stropi, nekā biškopim.
Domājot par biškopību nonācu pie diviem dažādiem jēdzieniem - biškopis un dravnieks. Domājot par šo tēmu sāku interisēties par senākiem laikiem, kad nebija interneta, kad nebija augstkolu, bet bites bija un katrs kārtīgs Latviešu saimnieks "turēja bites", bija bišu koki, bija bluka stropi,... Vasks un medus bija vieni no galvenajiem eksporta produktiem. Kā tā var būt, ka pirms 200 gadiem katrs varēja turēt bites, bet tagad lai turētu bites ir vajadzīgas lielas investīcijas, pieredze, izglītība,...
Kas ir mainījies!?
Bites tādas pašas, tikai itkā ražīgākas; daba - jā lielā mērā tāda pati (rajonos ar ekstensīvu lauksaimniecību), cilvēki itkā gudrāki, zinošāki. Bet kāpēc tad, bišu turēšana asociējas ar smagu darbu, ar lielām investīcijām,... Secinājums vienkāršs - mūsdienu domāšana uzspiež nepareizu domāšanas veidu. Visi domā ka, ja stropa iegādē, inventārā ir ieguldīti 150EUR, tad atdevei no stropa jābūt tādai pašai (nezinkāpēc nopērkot makšķerēšanas piederumus neviens nedomā par atdevi) Bet lai gūtu tādu atdevi nepieciešams darbs: pavasarī regulāri jāpaplašina ligzda, jāseko medus daudzumam stropā, tad vajadzīgas dārgas iekārtas medus izmešanai, tad vajadzīgas iekārtas vaska kausēšanai,...


Sākot interisēties, eksperimentējot ar bluķa stropiem, nonācu pie secinājuma, ka var būt arī savādāk. Bites māk dzīvot arī bez biškopja, bez regulāra darba pie bitēm, bez dzēlumiem, bez inventāra. Tikai skatīties un priecāties kā bites strādā.
2017 gadā iegādājos liepas bluķi ar tukšu vidu. Ielaidu tajā bites un ļāvu viņām tur mierīgi dzīvoties. Par pārsteigumu viņas tur ļoti labprāt dzīvoja un zināmu iemeslu dēļ viņas kopt praktiski ir neiespējami. Tā kā saime bija jauna un ar jaunu māti, tad visa energija protams tika novirzīta attīstībai un par ziemas krājumiem nebija parūpējušās. Pirmais no izaicinājumiem bija piebarošana ziemošanai. Risinājums bija vienkāršs - jumta vietā uzliku spaini ar sīrupu (10 litri). Bites to veiksmīgi pārnesa uz šūnām un aizgāja ziemas miegā.
Pirms ziemošanas bites apsmidzināju ar pienskābes un sīrupa maisījumu, kas acīmredzot nepatika varrām.
Iestājoties ziemai, ziemot aizgāja netikai bites, bet arī apkārtnē mītošās peles, kuras arī bluki sāka uzskatīt par savu mājvietu. Bluķī savilka lapas, sāka apgūt neapdzīvotā šūnas,... Jā par pelēm vasarā nebiju aizdomājies, bluķa apakšā nebiju piestiprinājis sietu, nebiju aizvēris plašo skreju. Tā kā peles neizdevās izdzīt, tad viņas pārziemoja kopā ar bitēm. Pārtikas pietika gad bitēm, gan peļu gimenei.
Šogad pavasaris iestājās samērā agri. Pirmās bites izlidoja saulainā pavasara dienā, kad temperatūra bija -5C. Izlidoja no tiem stropiem, kuri atradās visilgāk saulē un bija krāsoti tumšā krāsā. Un sadas aplidošanās sekas bija daudz kritušo bišu un pavasari sagaidīja maza čupiņa ar bitēm. Jau labākos laikos aplidojās bites stropos, kas nebija krāsoti, gaišā krāsā, bet bites bluķī vēl gulēja, nelidoja, perus neaudzēja (jau sāku uztraukties) Secinājums vienkāršs - jo stabilāka stropa temperatūra, jo gašāks strops, jo labāk ziemo. Atbilstosi pavasarī visstraujāk attīstījās saime bluķī, tad gaišajos stropos un ar pastiprināšanu arī tumšajos stropos.
Bites ziemojot bluķi patērēja stipri mazāk barības, stipri vairāk bišu sagaidīja pavasari, neizskieda spēkus jaunās paaudzes audzēšanā, sildšanā.
Bet bluķis ir liels, smags, lai bluķi apdzīvotu vajag ievietot stabilu saimi, ...
Tāpēc sāku meklēt informāciju, kā strādā ar bluķa stropiem, kā no viņa iegūst medu, kā strādāt ar bluķi 21 gadsimtā.

Tika izvirzītas 21 gadsimta prasības:
Veidojot "Dore" tipa stropu, tika ņemts vērā optimālais ziemošanas kamola izmērs - futbolbumba, lai ziemošanas laikā bites virzītos nevis no viena sāna uz citu, bet tikai uz augšu.
Tāpat, kā bišu šūnas ir sešstūra formā, tāpat arī "Dore" strops ir veidots sešstūra formā, kas lauj Dores novietot vienu otrai cieši blakus, ta samazinot siltuma zudumus un samazinot pārkaršanas riskus tiešajos saules staros. Dores var izvietot pa trīs vienu otram blakus, vai arī pa sešiem rīņķī, kas izvietojas tieši uz vienas standart paletes, kas ļauj izmantot standart tehniku stropu pārvietošanai un dravas organizēšanai.
Vienas Dores augstums ir 16cm un tilpums 8 litri. Saliekot 10 dores vienu virs otras iegūstam 80litru stropu, kas lielākajā daļā gadījumu ir pietiekams tilpums latvijas apstākļos. Dore tipa strops sastāv no viena pamatkorpusa ar mazu skreju un nerūsējošā tērauda sieta, ko var sākotnēji izmantot atdaleņa saimes veidošanai. Uz pamata korpusa izvieto 4-6 korpusus ligzdai. Ligzdas daļa tiek atdalīta no "magazīnas" ar saplākšna detaļu pie kā bites var piestiprināt šūnas un vilkt uz leju. Saimei attīstoties apakšējās skrejas caurlaidības spējas vairāk nepietiek, tādēļ bites ir spiestas izmantot lielāko augšējo skreju un apdzīvot "magazīnu"
Bišu turēšana dorē - saformētā dorē ielaiž bišu spietu, kas ir apstrādāts pret variotozi (lai samazinātu kīmiskā piesārņojuma riskus). Noliek 6 Dores stropus uz paletes, tā lai katrs skatītos uz savu pusi, lai samazinātu maldīšanās riskus. un aizved uz vietu, kur bites dzīvos (veiks apputeksnēšanu, vāks medu) un atstāj līdz vēlam rudenum, kad beidzas ienesums un bites izveido ziemošanas kamolu. Sajā brīdī medus pārpalikumus, kas nav nepieciešami ziemošanai noņem, tad apstrādā pret variotozi ziemojošās bites. Tādā veidā tiek iegūts medus, kas ir izgājis pilnu fermentēšanās ciklu, bez saskares ar metāliem, bez liekas cilvēka iejaukšanās, bez stiepļu vilkšanas, bez mākslīgajām šunām, kam ir piesārņojuma riski, faktiski, to var saukt par "biologisko" medu, kam tikai trūkst bioloģiskā sertifikāta.
Ziemā bitēm atstāj vienu tukšu korpusu, kur uzturēties ziemošanas sākuma un līdz 5 korpusiem ar medu ar aprēķinu 1mm medus telpas uz vienu ziemošanas nedēļu. Ziemas laikā bites patērēs 2 korpusus ar medu un vel 2 korpusi paliks pavasara rezervem. Ziemojot medus virs bišu kamola vienmēr būs silts, bitēm nebūs barība jāmeklē malējās kārēs, samazinas pelēšanas, rūgšanas riski, tiek izslēgts saimes sadalīšanās risks ziemā, jo medus visu laiku ir virs bišu kamola, Beidzot ziemošanu saime var attīstīties no augāsa uz apakšu bez cilvēka iejaukšanās un nezaudējot siltumu konvekcijas, caurvēju dēļ.